Sistēmu izveide

Šajā sadaļā ir sagrupētas prasības, kas ļautu ēkai pievienot tehniskās sistēmas atbilstoši modulārajai sistēmai (M3-M11) un sadalīt tās pa pakalpojumu zonām. Tas ļautu sarēķināt piegādāto, kopīgo un primāro enerģiju atbilstoši M1 modulim pēc standartu modulārās sistēmas. Katrai tehniskajai sistēmai uz ko tas attiecas, pie definēšanas tiek uzreiz norādīts automatizācijas līmenis atbilstoši M11. Tehniskās sistēmas tiek sadalītas trīs grupās.

1. Enerģijas starotāji, jeb piegādātāji pakalpojumu zonai. Šī grupa tiek uzreiz definēta kopā ar pakalpojumu zonu.
2. Enerģijas sadale, mezgli. Vietas kur sazarojas enerģijas plūsma. Mezgls var saturēt akumulācijas tvertni.
3. Enerģijas ģeneratori. Vietas, kur būvē ienāk enerģija no āras vai tiek saražota iekšēji un tiek caur sadali un mezgliem piegādāta starotājiem.

Ģeneratori un mezgli neatrodas konkrētās pakalpojumu zonās un tiem gadījumos, kad tas ir atbilstoši var norādīt zudumu ieguvējus - termiskās zonas.

Enerģijas veidi

Definējot ģeneratorus ir jānorāda izmantojamās enerģijas veidi no šī saraksta:

• Objektā saņemtā enerģija
  • No attāluma
    • Fosilais kurināmais
      • Akmeņogles (antracīts)
      • Brūnogles (lignīts)
      • Degvieleļļa (kurināmais mazuts)
      • Dabasgāze
      • Sašķidrinātā naftas gāze
      • Dīzeļdegviela
      • Naftas kokss
      • Kūdra
      • Citi
    • Biokurināmais
      • Cietais
      • Šķidrais
      • Gāzveida
    • Enerģija no tīkla
  • No tuvuma
    • Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota no fosilajiem kurināmiem bez koģenerācijas
    • Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota no atjaunojamiem kurināmiem bez koģenerācijas
    • Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota koģenerācijā no fosilajiem kurināmiem
    • Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota koģenerācijā no atjaunojamiem kurināmiem
    • Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, no konkrēta piegādātāja
    • Centralizēta dzesēšana (aukstumenerģija no aukstumenerģijas piegādātāja)
  • Saražots uz vietas
    • Saules enerģija
      • fotoelementu (PV) ražota elektroenerģija
      • termālā enerģija
    • Vēja enerģija
    • Vides enerģija
      • aerotermālā
      • ģeotermālā
      • hidrotermālā
      • jūras enerģija
      • hidroenerģija
  • Cits (Ar lietotāja datiem)

Ja sistēma izmanto uz vietas saražoto enerģiju tad norāda vai enerģija tiek eksportēta. Ja kādai sistēmai ir lietderības koeficients, kas >1, tad automātiski tiek uzskaitīta ražošana vides enerģijai.

Apkure

Lai nodefinētu apkures “Starotājus” vispirms jāizveido apkures pakalpojumu zona, kurā norādām telpas un atbilstošos pārklājumus. Pakalpojuma zona var nesakrist ar Termisko zonu. Pēc zonas izveides var sākt definēt starotājus, kam norāda arī enerģijas piegādes mezglu vai ģeneratoru. Vienā paklpojumu zonā var būt dažādi starotāju tipi ar atšķirīgām prioritātēm. Starotājs ar augstāku prioritāti pirmais piegādās enerģiju un ja ar to nepietiks, tad pieslēgsies starotājs ar zemāku. ja Starotājiem prioritātes būs vienādas, tad siltuma slodze sadalīsies vienmrērīgi. Apkures starotājam var norādīt šādus parametrus:

• Starotāja prioritāte
• Izvēlas Emisijas tipu no saraksta:
  • Siltā grīda
  • Radiators
  • Kasetes tipa kondicionētājs
  • Speciālā iespēja 1
  • Pēdējā izvēle
• Enerģijas piegādes/ģeneratora mezgls, pie kā pieslēgta pakalpojumu zona. (Ja mezgls vai ģenerators nav izveidots, tad to jāizveido.)
• Nominālā jauda (W). (Ja ir vairāki starotāji, tad vienādas prioritātes starotāji darbosies paralēli.)
• Lietderības koeficients, ja izvēlētā starotāja emisijas tips ir:
  • Kasetes tipa kondicionētājs
  • Speciālā iespēja 1
  • Pēdējā izvēle
• Starotāja slēguma “Kontroles tips”:
  • Konstanta plūsma
  • Mainīga plūsma
  • Ieslēgts/izslēgts
  • Garām plūstoša
• Plūsmas kontroles tips, ja noklusētie neatbilst:
  • Pēc pieprasījuma
  • Pēc āra gaisa
  • Konstanta temperatūra
• Jaucējvārsts - delta.
• Emisijas efektivitāte.
• Nominālā jauda delta ūdens.
• Nominālā jauda delta gaiss.
• Jaucējvārsts, ja tāds eksistē.
• Cirkulācijas sūkņa jauda.
• Papildu enerģija.
• Papildu enerģijas atgūšanas faktoru.
• Vienkāršotie zudumi.
• Kāpinātājs.

Ir papildu lauki, kas dinamiski kļūst pieejami no izvēlētā Kontroles tipa un Plūsmas kontroles tipa:

• Maksimālā plūsma-delta
• Manuāli noteikta plūsmas temperatūra
• Maksimālā plūsmas temperatūra
• Minimālā plūsmas temperatūra
• Vēlamā atgaitas temperatūra
• Vēlamā kontroles tipa slodze
• Konstantas plūsmas temperatūra

Izvēloties emisijas tipu “Siltā grīda”, “Radiators” vai “Kasetes tipa kondicionētājs” lauki tiek aizpldīti ar noklusētajām vērtībām, kas ir ieteicamas attiecīgajam emisijas tipam. Vērtības var mainīt atbilstoši vajadzībām.

Dzesēšana

Lai nodefinētu dzesēšanas “Starotājus” vispirms jāizveido dzesēšanas pakalpojumu zona, kurā norādām telpas un atbilstošos pārklājumus. Pakalpojuma zona var nesakrist ar Termisko zonu. Pēc zonas izveides var sākt definēt starotājus, kam norāda arī enerģijas piegādes mezglu vai ģeneratoru. Vienā paklpojumu zonā var būt dažādi starotāju tipi ar atšķirīgām prioritātēm. Starotājs ar augstāku prioritāti pirmais piegādās enerģiju un ja ar to nepietiks, tad pieslēgsies starotājs ar zemāku. Ja Starotājiem prioritātes būs vienādas, tad dzesēšanas slodze sadalīsies vienmērīgi.

Dzesēšanas starotājam var norādīt šādus parametrus:

• Starotāja prioritāte
• Dzesētāja nominālā jauda (Jauda, kas uzrādīta tehniskajā dokumentācijā)
• Lietderības koeficients
• Enerģijas piegādes mezgls, pie kā pieslēgta pakalpojumu zona. (Ja mezgls vai ģenerators nav izveidots, tad to jāizveido.)
• Dzesēšanas sistēmas tips:
  • Tiešās izplešanās sistēma
  • Ūdeni izmantojoša sistēma
• Dzesēšanas starotāja tips:
  • Zonas bāzēti starotāji
  • Gaisa bāzēts sadalījums
• Kopējās sadales sistēmas dzesināta ūdens izvades temperatūras vadība:
  • Konstanta pieplūdes temperatūra
  • Mainīgs iestatījums atkarībā no āras temperatūras
  • Mainīgs iestatījums, lai sasniegtu maksimālo aukstuma sadales sistēmas ievades sistēmu
• Aukstuma ražošanas izvades temperatūras vadība:
  • Konstanta temperatūra aukstuma ražošanas iekārtā
  • Mainīga temperatūra aukstuma ražošanas iekārtā
• Ražošanas gads no saraksta
• Pārbaudes akta datums
• Pārbaudes akta numurs

Izvēloties dzesēšanas sistēmas tipu “Tiešās izplešanās sistēma” vai “Ūdeni izmantojoša sistēma” lauki tiek aizpldīti ar noklusētajām vērtībām, kas ir ieteicamas attiecīgajam dzesēšanas sistēmas tipam. Vērtības var mainīt atbilstoši vajadzībām.

Ventilācija

Lai nodefinētu ventilācijas “Starotājus” vispirms jāizveido ventilācijas pakalpojumu zona, kurā norādām telpas un atbilstošos pārklājumus. Pakalpojuma zona var nesakrist ar Termisko zonu. Pēc zonas izveides var sākt definēt starotājus, kam norāda arī enerģijas piegādes mezglu vai ģeneratoru. Vienā pakalpojumu zonā var būt dažādi starotāju tipi ar atšķirīgām prioritātēm. Starotājs ar augstāku prioritāti pirmais piegādās enerģiju un ja ar to nepietiks, tad pieslēgsies starotājs ar zemāku. Ja Starotājiem prioritātes būs vienādas, tad ventilācijas slodze sadalīsies vienmērīgi.

Ventilācijas starotājam var norādīt šādus parametrus:

• Starotāja prioritāte
• Ventilācijas veids:
  • Dabiskā
  • Mehāniskā
• Gaisa plūsma caur logu atvērumiem (Dabiskā)
• Gaisa plūsma caur degšanas ierīcēm (Dabiskā)
• Gaisa plūsma caur spraugām (Dabiskā)
• Gaisa plūsma caur norobežojošām konstrukcijām (Dabiskā)
• Gaisa plūsma caur pasīvajiem kanāliem (Dabiskā)
• Gaisa plūsma caur ventilācijas kanāliem (Dabiskā)
• Operacionālais tips (Mehāniskā):
  • Kā balansēta mehāniskā sistēma – ar gaisa piegādes un izvades plūsmu
  • Kā gaisa izvades sistēma
  • Kā gaisa piegādes sistēma
  • Kā dabiskā ventilācija, nav mehāniska sistēmas
• Gaisa plūsmas tips (Mehāniskā):
  • Plūsma tiek kontrolēta saskaņā ar ārgaisa temperatūras prasībām
  • Plūsma tiek kontrolēta saskaņā ar apkures/dzesēšanas noslodzi. Minimālā plūsma balstās uz ārgaisa temperatūras prasībām.
• Kontroles tips:
  • Cilvēku skaits vai CO sensori
  • Apdzīvotības sensors
  • Visi sensori
  • Visi
• Korekcijas faktors:
  • Sertificēta sistēma (kontroles faktors < 1)
  • Sertificēta sistēma (kontroles faktors = 1)
  • Nesertificēta sistēma
• Temperatūras kontroles tips:
  • Nav gaisa kontroles
  • Konstanta gaisa temperatūras kontrole
  • Mainīga temperatūras kontrole ar ārgaisa temperatūras kompensēšanu
  • Mainīga temperatūras kontrole ar slodzes atkarīgu kompensēšanu
• Enerģijas ģenerators
• Termiskā zona, kur nonāk zudumi
• Nominālā jauda
• Siltumenerģijas jauda
• Lietderības koeficients
• Rekuperācijas koeficients
• Ventilācijas sistēmas efektivitātes koeficients
• Gaisa plūsma

Ja mehāniskās ventilācijas iekārta spēj papildu piesildīt gaisu, tad sadaļā Apkure norāda:

• Siltumenerģijas nominālā jauda
• Lietderības koeficients - apkure

Ja mehāniskās ventilācijas iekārta spēj papildu dzesēt gaisu, tad sadaļā Dzesēšana norāda:

• Dzesētāja nominālā jauda
• Lietderības koeficients - dzesēšana

Izvēloties ventilācijas veidu “Mehāniskā” lauki tiek aizpldīti ar noklusētajām vērtībām, kas ir ieteicamas attiecīgajam ventilācijas veidam. Vērtības var mainīt atbilstoši vajadzībām.

Karstais ūdens

Lai nodefinētu sadzīves karstā ūdens apgādes sistēmas “Starotājus” vispirms jāizveido karstā ūdens pakalpojumu zona, kurā norādām telpas un atbilstošos pārklājumus. Pakalpojuma zona var nesakrist ar Termisko zonu. Pēc zonas izveides var sākt definēt starotājus, kam norāda arī enerģijas piegādes mezglu vai ģeneratoru. Vienā pakalpojumu zonā var būt dažādi starotāju tipi ar atšķirīgām prioritātēm. Starotājs ar augstāku prioritāti pirmais piegādās enerģiju, un ja ar to nepietiks, tad pieslēgsies starotājs ar zemāku. Ja Starotājiem prioritātes būs vienādas, tad karstā ūdens piegādes slodze sadalīsies vienmērīgi.

Karstā ūdens starotājam var norādīt šādus parametrus:

• Starotāja prioritāte
• Zudumi procentos
• Cirkulācijas temperatūra (grādos)
• Karstā ūdens sagatavošanas veids:
  • Sagatavošana siltummezglā
  • Centralizēta apgāde
  • Individuālā
• Cauruļu garums (metros)
• Cauruļu izolācijas stāvoklis (brīvā tekstā)
• Papildu enerģija (kW)
• Papildu enerģijas atgūšanas faktors (0-1)
• Enerģijas piegādes/ģeneratora mezgls, pie kā pakalpojums pieslēgts. (Ja ģenerators nav izveidots, tad to jāizveido.)
• Termiskā zona, kur nonāk zudumi

Piemērs, kā tiek rēķināts nepieciešamais ūdens daudzums:

Izvēloties karstā ūdens sagatavošanas veidu “Sagatavošana siltummezglā”, “Centralizēta apgāde” vai “individuālā” lauki tiek aizpldīti ar noklusētajām vērtībām, kas ir ieteicamas attiecīgajam karstā ūdens sagatavošanas veidam. Vērtības var mainīt atbilstoši vajadzībām. Norādiet arī “Cauruļu garums” un “Termiskā zona, kur nonāk zudumi”.

Karstā ūdens siltuma atgūšana (WWHR)

Sistēma atbalsta pelēkā ūdens siltuma atgūšanas (Waste Water Heat Recovery) iekārtu definēšanu, kas piesaistītas karstā ūdens akumulācijas tvertnēm. WWHR iekārtai jānorāda:

• Efektivitāte pie dažādiem testa plūsmas ātrumiem (A un B)
• Ūdens tilpums dušas kastē un drenāžā (l)
• Cauruļu iekšējais diametrs un garums (m)
• Siltummaiņa masa un materiāls
• Dušas plūsmas ātrums un ilgums
• Temperatūra pie notekas

Mitrināšana un sausināšana

Lai nodefinētu mitrināšanas un sausināšanas sistēmas “Starotājus” vispirms jāizveido mitrināšanas un sausināšanas pakalpojumu zona, kurā norādām telpas un atbilstošos pārklājumus. Pakalpojuma zona var nesakrist ar Termisko zonu. Pēc zonas izveides var sākt definēt starotājus, kam norāda arī enerģijas piegādes mezglu vai ģeneratoru. Vienā pakalpojumu zonā var būt dažādi starotāju tipi ar atšķirīgām prioritātēm. Starotājs ar augstāku prioritāti pirmais piegādās enerģiju un ja ar to nepietiks, tad pieslēgsies starotājs ar zemāku. Ja starotājiem prioritātes būs vienādas, tad mitrināšanas vai sausināšanas slodze sadalīsies vienmērīgi.

Mitrināšanas un sausināšanas starotājam var norādīt šādus parametrus:

• Starotāja prioritāte
• Nominālā jauda (W)
• Mitrināšanas plūsma (ml/h)
• Sausināšanas plūsma (ml/h)
• Enerģijas piegādes/ģeneratora mezgls, pie kā pieslēgta pakalpojumu zona. (Ja mezgls vai ģenerators nav izveidots, tad to jāizveido.)

Apgaismojums

Lai nodefinētu apgaismojuma “Starotājus” vispirms jāizveido apgaismojuma pakalpojumu zona, kurā norādām telpas un atbilstošos pārklājumus. Pakalpojuma zona var nesakrist ar Termisko zonu. Pēc zonas izveides var sākt definēt starotājus, kam norāda arī enerģijas piegādes mezglu vai ģeneratoru. Vienā paklpojumu zonā var būt dažādi starotāju tipi ar atšķirīgām prioritātēm. Starotājs ar augstāku prioritāti pirmais piegādās enerģiju, un ja ar to nepietiks, tad pieslēgsies starotājs ar zemāku. Ja Starotājiem prioritātes būs vienādas, tad apgaismojuma slodze sadalīsies vienmērīgi.

Apgaismojuma starotājam var norādīt šādus parametrus:

• Starotāja prioritāte
• Jauda (W)
• Izstarotais siltums procentos
• Starotāju skaits
• Slodzes grafiks (Izveido pie Sagataves)
• Enerģijas piegādes/ģeneratora mezgls, pie kā pakalpojums pieslēgts. (Ja ģenerators nav izveidots, tad to jāizveido.)

Enerģijas piegādes mezgli

Lai nodefinētu enerģijas piegādes mezglus, vispirms jāizveido mezgls, kas saņems enerģiju no cita mezgla vai ģeneratora. Pie viena mezgla var būt pieslēgti vairāki ģeneratori, bet ne vairāk kā viens cits mezgls. Pats mezgls var sūtīt enerģiju vairākiem citiem mezgliem. Ja mezglu izmanto apkurei vai karstā ūdens nodrošināšanai, tad mezglam ir iespējams pievienot akumulācijas tvertni. Var izveidot vairākus mezglus.

Mezglam var norādīt šādus parametrus:

• Prioritāte
• Ienākošās enerģijas mezgls
• Zudumi līdz mezglam/ģeneratoram (%)
• Termiskā zona, kur nonāk zudumi
• Siltuma zudumu koeficients (W/K)
• Ienākošais enerģijas ģeneratora mezgls (ja tāds ir)
• Akumulācijas tvertne(s):
  • Nosaukums
  • Akumulatora tips (ACC_TYPE) un klase (STORAGE_DEVICE_CLASS)
  • Tilpums pa slāņiem (l) - var norādīt līdz 4 slāņiem
  • Termostata iestatītā temperatūra (°C)
  • Papildu enerģija (kWh) un tās atgūšanas faktors
  • Atgūstamo zudumu faktors
  • Termiskā zona, kur nonāk zudumi
  • Piesaistītās WWHR iekārtas (karstā ūdens gadījumā)
• Ja pievienots ūdens boileris:
  • Boilera nominālā jauda (W)
  • Boilera lietderības koeficients (0-1)

Enerģijas piegādes ģeneratori

Ģeneratori, piegādā enerģiju izveidotajām pakalpojumu zonām. Balstoties uz ģeneratoru saražotās enerģijas apjomiem tiek rēķināta ēkas energoefektivitāte un primārā enerģija. Ģeneratoriem ir jānorāda:

• Prioritāte
• Jauda (W)
• Lietderības koeficients. (Enerģija, kas saražota gadījumos, kad koeficients ir lielāks par 1, tiek pieskaitīta pie vides enerģijas.)
• Norādiet, vai enerģija tiek eksportēta, ja attiecināms.
• Ģeneratora ekspluatācijas dati:
  • Pārbaudes akta datums
  • Pārbaudes akta numurs
  • Ģeneratora ražošanas gads
• Ja ir koģenerācija, norādiet koģenerācijas koeficientu.
• Ja koģenerācijas koeficients ir lielāks par 0, norādiet ģeneratoru, kam enerģija tiek piegādāta - Koģenerācija uz.
• Norādiet enerģijas nesēju “Enerģijas piegāde” un izvēlieties vienu no definētajiem enerģijas veidiem. (Enerģijas veidi)

Sistēmu diagramma

Lai iegūtu vizuālu pārskatu par visas ēkas enerģijas sistēmu struktūru un plūsmām, sistēma piedāvā diagrammas funkciju. Šī funkcija ir pieejama sadaļā “Piegādātā enerģija”, nospiežot pogu “Darbības” un izvēloties “Parādīt sistēmu diagrammu”.

Diagramma attēlo:

• Ģeneratori - enerģijas avoti (piemēram, siltumsūknis, saules paneļi, boileris)
• Mezgli - enerģijas sadales punkti, kur var būt akumulācijas tvertnes
• Starotāji - enerģijas patērētāji (apkure, dzesēšana, ventilācija, karstais ūdens utt.)
• Sakari - norāda enerģijas plūsmas virzienu starp elementiem

Diagramma tiek ģenerēta automātiski, balstoties uz projektā nodefinētajām sistēmām un to savstarpējām attiecībām. Tā ļauj:

• Pārbaudīt sistēmu konfigurācijas pareizību
• Identificēt nepareizas vai trūkstošas sakarības
• Vizualizēt enerģijas plūsmas no ģeneratoriem līdz starotājiem

Noklusējuma prioritāšu iestatīšana

Lai automatizētu sistēmu prioritāšu iestatīšanu un nodrošinātu optimālu enerģijas plūsmu, sistēma piedāvā funkciju “Iestatīt sistēmām noklusējuma prioritātes”. Šī funkcija ir pieejama sadaļā “Piegādātā enerģija”, nospiežot pogu “Darbības” un izvēloties “Iestatīt sistēmām noklusējuma prioritātes”.

Prioritāšu loģika

Funkcija automātiski iestata prioritātes šādi:

Ģeneratoru prioritātes:

1. Saules enerģijas avoti (PV paneļi, saules kolektori) - prioritāte 1
2. Biomasas avoti (malka, granulas, šķelda) - prioritāte 2
3. Citi avoti (dabasgāze, siltumtīkls, elektrība) - prioritāte 3+

Apkures starotāju prioritātes:

1. Starotāji ar āra temperatūras vadību - augstāka prioritāte (1)
2. Citi starotāji - zemāka prioritāte (2+)

Izmantošana

1. Pēc visu sistēmu izveides spiediet pogu “Iestatīt sistēmām noklusējuma prioritātes”
2. Sistēma automātiski iestatīs prioritātes atbilstoši aprakstītajai loģikai
3. Pārbaudiet iestatītās prioritātes un, ja nepieciešams, manuāli labojiet tās
4. Pēc labojumiem veiciet aprēķinu, lai pārliecinātos, ka sistēmas darbojas pareizi

Šī funkcija ir noderīga, jo:

• Ietaupa laiku, manuāli neiestatot prioritātes katrai sistēmai
• Nodrošina, ka atjaunojamie enerģijas avoti tiek izmantoti prioritāri
• Palīdz optimizēt enerģijas patēriņu un samazināt izmaksas

Pārbaudes aktu lejupielāde

Sistēma ļauj lejupielādēt divus pārbaudes aktus Excel formātā. Tie ir paredzēti ēkas sistēmu pārbaudes dokumentēšanai.

Ventilācijas sistēmu pārbaudes akts

Dokuments aptver:

• Ēkas un dokumentācijas pamatdatus
• Gaisa sadales, filtrēšanas un apstrādes iekārtas
• Dabīgās, hibrīdās un mehāniskās ventilācijas sistēmas
• Gaisa kondicionēšanas sistēmas aprakstu un dokumentāciju
• Dzesēšanas iekārtas un aukstā ūdens sistēmas

Apkures sistēmu pārbaudes akts

Dokuments aptver:

• Apkures sistēmas pamatdatus un apakšsistēmas
• Enerģijas sadali un ģeneratoru identifikāciju
• Katlu, siltumsūkņu un saules apkures datus
• Karstā ūdens sagatavošanu
• Koģenerācijas un akumulācijas sistēmas

Kā lejupielādēt

1. Atveriet projektu un dodieties uz sadaļu “Pakalpojumu zonas”
2. Nospiediet pogu “Darbības”
3. Izvēlieties:
   • “Ventilācijas sistēmu pārbaudes akts” — ventilācijas pārbaudei
   • “Apkures sistēmu pārbaudes akts” — apkures pārbaudei
4. Fails tiek lejupielādēts Excel formātā (.xlsx)

Pārbaudes aktus var lejupielādēt jebkurš projekta dalībnieks (īpašnieks, redaktors vai skatītājs). Dokumenti tiek aizpildīti ar datiem, kas ir ievadīti projektā — ja kāda sadaļa nav konfigurēta, attiecīgā lauka daļa paliek tukša.